Labklājības ministrija 2022. gada 31. martā noslēdza līgumu ar Nodibinājumu "Baltic Institute of Social Sciences" par septītā ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējuma izstrādi, padziļināti veicot izpēti par maznodrošinātām personām.
Izvērtējuma pirmajā daļā pētnieki identificēja un izvērtēja izmaiņas spēkā stājušos tiesību aktos 2020. gadā, kuras vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības, ienākumu nevienlīdzības samazināšanu, palielinot iedzīvotāju rīcībā esošos tiešos vai netiešos ienākumus, veicot arī padziļinātu administratīvo, apsekojumu un citu statistikas datu analīzi. 2020. gada rīcībpolitiku nabadzības un sociālās atstumtības jomā ietekmēja divi būtiski notikumi. Pirmkārt, Covid-19 pandēmija un tās radītās negatīvās sekas dažādām sabiedrības grupām. Otrkārt, minimālo ienākumu līmeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanas process, kurā būtiska loma 2020. gadā bija vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par minimālo ienākumu līmeņu neatbilstību valsts pamatlikumā noteiktajam.
Izvērtējuma otrajā daļā pētnieku uzdevums bija padziļināti izpētīt maznodrošinātas personas, izveidot to portretus, apkopot un izanalizēt maznodrošinātām mājsaimniecībām noteikto atbalstu normatīvajos aktos no valsts un arī pašvaldību puses. Vienlaikus pētniekiem bija jāanalizē, kā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ir mainījušies maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi. Pētnieki papildus normatīvo aktu un statistikas datu izpētei, īstenoja arī fokusgrupu diskusijas ar visu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.
Pētnieki secināja, ka pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie atbalsta veidi maznodrošinātām mājsaimniecībām ir daudzveidīgi, kā arī pašvaldību sniegtais atbalsts starp pašvaldībām ir ļoti atšķirīgs. Nozīmīgākais atbalsts, ko sniedz pašvaldības, ir veselības aprūpes pabalsts, kura apmērs nozīmīgi atšķiras pašvaldību starpā. Valsts līmeņa regulējums paredz atbalstu mājokļa un juridiskās palīdzības jomā, kā arī līdz noteiktam ienākumu līmenim – pārtikas un higiēnas preču jomā.
Maznodrošināto mājsaimniecību situācijas izpēte rāda arī to, ka šo mērķa grupu veido, galvenokārt, vientuļas pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, tādēļ likumsakarīgi, ka šīs personas savu maznodrošinātas mājsaimniecības statusu saglabā ilgstoši, jo to ienākumu līmenis objektīvu iemelsu dēļ nevar būtiski uzlaboties. Ievērojami retāk maznodrošinātas personas ir ģimenes ar bērniem vai darbspējīgas personas.
Pēc sociālo darbinieku domām pamatvajadzības maznodrošinātām personām neatšķiras, taču pastāv atšķirīga pakalpojumu pieejamība, kas ietekmē vajadzību nodrošināšanu. Tādēļ arī nav viennozīmīga atbalsta noteikt visā Latvijā vienādu maznodrošinātā ienākumu slieksni.