Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu Latvijas Republikā (turpmāk – Latvija) dzīvojošiem ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijā, ir tiesības saņemt minētajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Līdz ar grozījumiem Imigrācijas likumā[1] 2023. gada 2. septembrī visas Krievijas Federācijas (turpmāk – KF) pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu (persona atteicās no Latvijas pilsonības vai Latvijas nepilsoņa statusa par labu KF pilsonībai), zaudē spēku, ja vien persona nav veikusi nepieciešamās administratīvās procedūras, lai turpinātu uzturēties Latvijā.
Ja persona vēlas turpināt pastāvīgi uzturēties Latvijā, tai līdz 2023. gada 1. septembrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – PMLP) bija jāiesniedz pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai un dokuments, kas apliecina nokārtotu valsts valodas pārbaudi (līmenis A2) vai dokuments, kas apliecina, ka valsts valodas pārbaude nav jākārto, un dokuments, kas apliecina pietiekamu līdzekļu esamību[2]. No valsts valodas eksāmena kārtošanas ir atbrīvota persona, kurai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze[3], kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu, vai ieguvusi izglītību akreditētā programmā latviešu valodā, vai nokārtojusi centralizēto eksāmenu, vai nokārtojusi bakalaurāta eksāmenu Eiropas skolā (ko apstiprinājusi Izglītības ministrija).
PMLP pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai izskata viena gada laikā no pieteikuma saņemšanas dienas[4].
Ja KF pilsoņa pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai PMLP nav saņemts, pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudē spēku:
- 2023. gada 2. septembrī, ja PMLP līdz minētajam termiņam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai;
- 2024. gada 1. janvārī, ja PMLP ir informācija, ka persona līdz 2023. gada 1. septembrim vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2023. gada 30. novembrim, bet PMLP līdz 2023. gada 31. decembrim nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšana.
Informāciju Fizisko personu reģistrā par iepriekš minēto pastāvīgo uzturēšanās atļauju derīgumu PMLP aktualizē 10 darbdienu laikā no attiecīgā derīguma termiņa iestāšanās dienas[5]. Personām, kuru uzturēšanās atļaujas nav derīgas no 2023. gada 2. septembra, informācija tika aktualizēta 15. septembrī, līdz ar to šobrīd Fizisko personu reģistrā iekļautā informācija liecina par to, ka personas uzturēšanās tiesības nav spēkā no 2023. gada 2. septembra, bet personu apliecinošais dokuments – eID karte – no 2023. gada 15. septembra. Turpmāk PMLP informāciju par personām, kurām vairs nav tiesību uzturēties Latvijas teritorijā, aktualizēs regulāri, proti, tiklīdz, balstoties uz personas pieteikumu un tā izskatīšanu, mainīsies personas uzturēšanās statuss Latvijā, piemēram, personas uzturēšanās atļauja var tikt anulēta valsts drošības apsvērumu vai cita iemesla dēļ.
Pēc iepriekš minēto termiņu (02.09.2023. vai 01.01.2024.) iestāšanās, KF pilsonim Latvijas teritorija jāatstāj 90 dienu laikā[6] (pēc uzturēšanās atļaujas spēka zaudēšanas), ja vien PMLP nav pieņēmusi lēmumu par izceļošanas termiņa pagarināšanu.
Lai iestāde pārliecinātos, ka KF pilsonis Latvijas teritorijā uzturas legāli, pirms lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu Fizisko personu reģistrā pārliecinās, vai personas statuss ir “aktīvs” vai “neaktīvs”.
Ja personas statuss ir “aktīvs” – pakalpojumu piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Ja personas statuss ir “neaktīvs”, iestāde pirms pakalpojuma piešķiršanas vai atteikšanas to piešķirt pārliecinās, ka persona Latvijas teritorijā uzturas legāli (persona PMLP ir/nav iesniegusi pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai atļaujas uzturēties Latvijā pieprasīšanai). Šādā gadījumā iestāde personai lūdz uzrādīt PMLP izsniegtu apliecinājumu[7], ka persona nepieciešamos dokumentus PMLP ir iesniegusi vai saziņā ar PMLP lūdz sniegt nepieciešamo informāciju par attiecīgo personu.
Līdz ar to:
- Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi
Saskaņā ar pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) datiem sistēmā ir informācija par aptuveni 1 300 KF pilsoņiem, kuriem ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, tātad tās ir saņēmušas/saņem kādus pašvaldības apmaksātus pakalpojumus vai pabalstus.
! Vēršam uzmanību, ka ne uz visiem KF pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kā bijušie Latvijas pilsoņi/nepilsoņi, attiecas grozījumi Imigrācijas likumā, tātad ne visiem 1 300 KF pilsoņiem, kuriem ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, mainās tiesības uzturēties Latvijā un secīgi arī tiesības uz sociālo palīdzību un sociāliem pakalpojumiem.
Lietojumprogrammā SOPA izveidotā kontrole jau tagad uzrāda personas, kurām statuss nomainījies uz “neaktīvs” (pie personas parādās karodziņš). Kontrole nostrādā uz to, ka personas PMLP statuss ir mainījies, un statusa maiņas datums ir lielāks par pabalsta piešķiršanas datumu. Tātad persona ir mirusi vai mainījusi statusu uz “neaktīvs” vai kādu citu statusu jau pēc pabalsta piešķiršanas. Par šiem gadījumiem brīdina SOPA. Darbiniekam šie gadījumi ir jāizpēta un jārunā ar klientu par nepieciešamību vērsties PMLP, lai sakārtotu savas uzturēšanās tiesības Latvijā un līdz ar to personai rastos tiesības uz sociālo palīdzību un pakalpojumiem.
Sociālie pakalpojumi tiek sniegti, lai nodrošinātu personu sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, un iekļaušanos sabiedrībā, tie parasti ir cilvēki ar smagiem vai ļoti smagiem veselības un funkcionāliem traucējumiem. Līdz ar to personām, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir “neaktīvs”, un uz doto brīdi ir zudušas tiesības uz pakalpojumu vai pabalstu saņemšanu, un ja personas dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā nav nokārtojušas savu veselības vai funkcionālo traucējumu ietekmes uz personas spējām saprast un rīkoties dēļ, ministrijas ieskatā iepriekš piešķirtie pakalpojumi ir turpināmi un persona uzskatāma par labticīgu ieguvēju, jo pakalpojuma un pabalstu piešķiršanas brīdī tas piešķirts tiesiski.
- Ja KF pilsonis vēršas iestādē ar iesniegumu pakalpojuma piešķiršanai.
Pakalpojuma sniedzējs tai pieejamā lietojumprogrammā pārliecinās, vai personai ir “aktīvs” uzturēšanās statuss. Ja personas statuss ir “neaktīvs”, pirms atteikt pakalpojuma piešķiršanu pārliecinās, vai persona Latvijas teritorijā uzturas legāli (piemēram, lūdz uzrādīt PMLP izsniegtu apliecinājumu[8], ka persona nepieciešamos dokumentus PMLP ir iesniegusi, vai saziņā ar PMLP pārliecinās par attiecīgās personas statusu).
Jāņem vērā, ka, ja persona objektīvu iemeslu dēļ nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai līdz noteiktam termiņam, personai ir tiesības vērsties PMLP un risināt jautājumu ar PMLP starpniecību. PMLP pieņems lēmumu, vai personas pieteikums tiks izskatīts.
Pakalpojumu sniedzējiem ir jāinformē personas par šādu iespēju un pēc nepieciešamības jāpalīdz personai sazināties ar PMLP.
- Invaliditātes statuss
VDEĀVK iepriekš piešķirto invaliditātes statusu personai neanulē. Tiesības uz citās nozarēs personām ar invaliditāti noteiktajiem atvieglojumiem attiecīgā atvieglojuma vai pakalpojuma devējs pārbauda personas statusu Fizisko personu reģistrā un statusa “neaktīvs” gadījumā pieņem attiecīgu lēmumu.
Ja persona VDEĀVK vēršas pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai, un personai ir pazīme “neaktīvs”, invaliditātes ekspertīze netiek veikta. Pirms atteikt invaliditātes ekspertīzes veikšanu pārliecinās, vai persona tomēr nav veikusi nepieciešamās darbības un attiecīgajā brīdī jau Latvijā uzturas legāli (piemēram, lūdz uzrādīt PMLP izsniegtu apliecinājumu, ka persona nepieciešamos dokumentus PMLP ir iesniegusi, vai saziņā ar PMLP pārliecinās par attiecīgās personas statusu).
- Asistenta pakalpojuma pašvaldībā sniegšana
KF pilsoņiem, kuri zaudē tiesisko statusu uzturēties Latvijā, jo nav noteiktajos termiņos iesnieguši dokumentus, nav tiesību uz nodarbinātību.
Tie KF pilsoņi, uz kuriem attiecas grozījumi Imigrācijas likumā un kuri pieprasīs pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai atļauju uzturēties Latvijā, saņems tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī viņiem tiks saglabātas tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā.
- Pensiju/pabalstu izmaksa
Pensiju izmaksa
Ar “tiesiskā statusa” zaudēšanu tiesības uz pensiju netiek zaudētas, mainoties personas statusam PMLP datos, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) var nodrošināt pensijas izmaksu par visu neizmaksāto periodu, taču, personai, kurai beidzās pastāvīgā uzturēšanās atļauja un kura vēlāk iegūst termiņa uzturēšanās atļauju, jāvēršas VSAA ar iesniegumu pensijas izmaksas turpināšanai[9], t.i., vispārējā kārtība, kāda bija līdz šim, jo bez personas sniegtās informācijas VSAA nespēs to identificēt.
Valsts sociālo pabalstu izmaksa
Tiem KF pilsoņiem, kuri 02.09.2023. būs zaudējuši “tiesisko statusu”, bet pēc tam iesnieguši pieteikumu jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai īpašās termiņa uzturēšanās atļaujas saņemšanai, valsts sociālo pabalstu izmaksa ir atjaunojama no dienas, kad tika pārtraukta un turpināma līdz PMLP norādītajam pieteikuma izskatīšanas termiņam. Pēc informācijas saņemšanas par jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai īpašās termiņa uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, pabalstu izmaksa tiek turpināta, ievērojot uzturēšanās atļaujas (dokumenta) derīguma termiņu.
***
Labklājības ministrija lūdz iestādes pievērst īpašu uzmanību tām personām, kurām ir funkcionāli traucējumi un ierobežotas sociālās prasmes, jo īpaši, kuras dzīvo pašvaldību sociālajos dzīvokļos vai saņem sociālās aprūpes pakalpojumu mājās vai sociālās aprūpes centros, un nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu nepieciešamo formalitāšu kārtošanā, neatkarīgi no tā, vai persona vēlas palikt Latvijā vai izbraukt no valsts. Ja personas statuss Fizisko personu reģistrā ir “neaktīvs” un personai veselības vai funkcionālo traucējumu dēļ spējas ir ierobežotas un tā objektīvi nevar izbraukt no Latvijas, personai, kura to nav izdarījusi līdz 2023.gada 1.septembrim, jebkurā gadījumā ir nekavējoties jāuzsāk uzturēšanās Latvijā legalizācijas process, iesniedzot atbilstošu uzturēšanās atļaujas pieteikumu PMLP. Ja persona ir sasniegusi vismaz 75 gadu vecumu, tad pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieteikšanai var iesniegt, nepievienojot apliecinājumu par valsts valodas pārbaudi, bet, ja 75 gadu vecums nav sasniegts un persona nav kārtojusi valsts valodas pārbaudi, pieteikumam jāpievieno psihiatra vai rehabilitologa atzinums ar pamatojumu atbrīvojumam no valodas pārbaudījuma kārtošanas veselības un funkcionālo traucējumu dēļ. Ja šādu atbrīvojumu saņemt nav iespējams (personas diagnoze nav tik smaga, lai piešķirtu atbrīvojumu), tad jāiesniedz pieteikums, lai pieprasītu atļauju uzturēties Latvijā, pievienojot ārsta atzinumu par to, ka personas ierobežotās sociālās prasmes un/vai funkcionālie traucējumi ir bijuši šķērslis, lai pieteiktos un nokārtotu valsts valodas pārbaudi.
Plašāka informācija par katram pieteikumam pievienojamajiem dokumentiem – PMLP mājas lapā.
Nepieciešamības gadījumā, lai noskaidrotu jautājumus saistībā ar kādas konkrētas personas statusu, par kuru iestādei jāpieņem lēmums, lūdzam rakstīt uz PMLP Migrācijas nodaļas e-pastu mn@pmlp.gov.lv.
[1] 2022. gada 22. septembra likums "Grozījumi Imigrācijas likumā"
[2] Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 583.punkts – par pietiekamiem līdzekļiem tiek uzskatīta arī personai piešķirtā pensija
[3] Saskaņā ar Saskaņā ar MK 08.03.2022. noteikumu Nr.157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību” 2.pielikumu (nepieciešama ārsta rehabilitologa izziņa)
[4] Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 581.punkts
[5] Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 584.punkts
[6] Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" 100.punkts
[7] Apliecinājums ir A4 dokuments, kas sastāv no tabulas, kurā ir atsauce uz kādu no Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. – 5811.punktiem
[8] Apliecinājums ir A4 dokuments, kas sastāv no tabulas, kurā ir atsauce uz kādu no Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. – 5811.punktiem
[9] Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai". 23.punkts