Martu kā sociālā darba mēnesi atzīmē sociālo darbinieku profesionālā kopiena visā pasaulē. Pasaules Sociālā darba dienu šogad svinēsim 19. martā, bet jau 14. martā ikgadējā sociālā darba konferencē “ Pārmaiņas sociālajā darbā: kopiena, krīze, iespējas” tiksies profesionāļi no visas Latvijas.
“Esmu pārliecināta, ka sociālais darbinieks nav tikai amata nosaukums un darbs. Tas ir kaut kas vairāk, kaut kas, kas sniedz atbalstu un iedrošinājumu otram. Sociālais darbinieks nereti ir misijas apziņas darbs, kas mijas ne tikai ar vēlmi sniegt atbalstu otram un palīdzēt, bet arī būt līdzgaitniekam cilvēkiem kādās konkrētās dzīves situācijās. Empātija, cieņa un godīgums ir sociālā darba pamata vērtības.” Tā emocionāli profesiju raksturo izcila šīs profesijas pārstāve, Rīgas sociālā dienesta sociālā darbiniece darbā ar ģimeni un bērniem Vita Redenka.
Profesijas “Sociālais darbinieks” standarts racionāli atspoguļo visu profesijas pienākumu apjomu. Sociālais darbinieks identificē un analizē indivīda, ģimenes, grupas, kopienas un sabiedrības sociālās problēmas. Sadarbībā ar klientu un citu profesiju pārstāvjiem tās risina, piesaistot vai radot atbilstošus resursus. Savā profesionālajā darbībā īsteno sociālo taisnīgumu, sekmē klienta pašnoteikšanos, pārstāv klienta intereses, ievēro profesionālās ētikas normas, pastāvīgi pilnveido savu profesionālo kompetenci, kā arī sniedz ieguldījumu sociālā darba prakses un pētniecības attīstībā. Tā ir grūta un skaista profesija, kura paredz klātbūtni un atbalstu līdzcilvēkiem dzīves grūtībās un sarežģījumos.
Sociālais darbs ir strauji augoša un mainīga profesija, jo kur gan vēl ir jābūt tik elastīgam, jāpielāgojas un jāattīsta spējas risināt jaunas problēmas? Piemēram tādas, kā pieaugoša digitālā nevienlīdzība vai Covid-19 pandēmijas radīta sabiedrības veselības krīze. Turklāt ir jāprot atrast radošus risinājumus ilgstoši pastāvošām problēmām cilvēku, kopienu, sabiedrības vidē!
Labklājības ministrijai sociālā darba politikas attīstība ir būtiska darbības joma. Sociālais darbs ir stratēģiski nozīmīga nozare un sociālie darbinieki ir profesionāļi, no kuriem atkarīga iedzīvotāju dzīves kvalitāte visā valstī. Tieši sociālie darbinieki nodrošina risinājumus tādām pastāvošām problēmām kā nabadzība, vardarbība, nevienlīdzīgas iespējas, kas rodas invaliditātes, slimības, vecuma vai citu objektīvu grūtību dēļ. Gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs savas dzīves laikā ar lielākām vai mazākām, vienreizējām vai ilgtermiņa vajadzībām vēršas pašvaldību sociālajos dienestos.
Mūsu sarežģītajā un grūti paredzamajā pasaulē, kurā bieži rodas dažādas krīzes, sociālajam darbam ir jāattīstās un jāpieņem inovatīvas pieejas, kas ir kopienā balstītas un uz kopienu iedzīvotāju vajadzību virzītas. Vienkāršāk sakot, jāizmanto vietējā vidē un tradīcijās sakņotas gudrības un dzīves mācības. Šādu uzskatu par profesijas attīstības virzienu pārstāv Starptautiskā Sociālo darbinieku federācija (International Federation of Social Workers, IFSW).
Sociālais darbs, kuram Labklājības ministrija pievērsusi īpašu nozīmi kopš 2021. gada, norit kopdarbībā un kopīgā problēmu risināšanā. Stipras kopienas, kurās cilvēki viens otru atbalsta, iedrošina, rosina darboties un motivē uzlabot ikdienu un dzīves apstākļus nerodas pašas no sevis. Te pārmaiņu aģents ir kopienas sociālais darbinieks. Profesionālis, kura darba vieta ir tur, kur pulcējas dažādu vecumu, dzīvesveidu un interešu cilvēki. Nevis cilvēki uzmeklē darbinieku, jo vēlas saņemt sociālo palīdzību, bet sociālais darbinieks dodas pie iedzīvotājiem un rosina atklāt un kopīgo grūtību un izaicinājumu pārvarēšanai likt lietā ikviena stiprās puses, spējas, izglītību, prasmes.
Sociālais darbs kopienā var stiprināt iedzīvotāju noturību pret krīzēm un veicināt kopienas iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību sev svarīgu jautājumu risināšanā. Ar sociālo darbu ir iespējams novērst vai mazināt sociālo problēmu ietekmi, nodrošināt pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem vēl pirms problēmu saasinājuma un krīzēm. Sociālais darbs kopienā kļuvis īpaši aktuāls, stiprinot Latvijas sabiedrības spējas rīkoties katastrofu un citās valsts ārkārtas situācijās, arī ārēja apdraudējuma gadījumā.
Smiltenes pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa sociālā darba nozīmi saista ar sabiedrības brieduma pakāpi: “Mēdz teikt, ka sabiedrība ir tik nobriedusi, cik spēj rūpēties un palīdzēt tiem, kam palīdzība un atbalsts ir visvairāk nepieciešams. Ja mēs visi kopā apzināsimies, ka mums ir svarīgi visi mūsu sabiedrības locekļi, lai kādas dzīves grūtības un problēmas nebūtu kādu no mums lauzušas, tikai tad kļūsim par attīstītu un iekļaujošu sabiedrību. Sociālais darbinieks šajā ziņā ir kā vizītkarte visai sabiedrībai. Tāpēc mūsu darbs un profesija ir tik svarīga.”
Paldies ikvienam sociālā darba darītājam, kurš palīdz Latvijas sabiedrībai uzplaukt iekļaušanas, cieņas, savstarpējas sapratnes jomā!