Katram cilvēkam jājūtas droši savā valstī.

Piemēram, ja cilvēks ir vecs vai slims,

ja cilvēkam nav darba, likumos ir pateikts,

kā palīdzēt cilvēkam.

Palīdzību un atbalstu cilvēkam sauc par sociālo aizsardzību.

 

Labklājības ministrijas darbinieki raksta jaunus likumus,

ja nepieciešams maina esošos,

veic dažādus pētījumus, raksta programmas,

tiekas ar politiķiem un nevalstiskajām organizācijām,

lai veidotu sociālās aizsardzības politiku valstī.

 

Labklājības ministrijas darbiniekiem jārisina daudz un dažādi jautājumi:

Kā paaugstināt pensionāriem pensijas,

kā palīdzēt invalīdiem,

kā atbalstīt ģimenes, kurās ir mazi bērni u.c.

 

Gan vīriešiem, gan sievietēm jābūt vienādām tiesībām.

Vienādām tiesībām strādāt,

saņemt par vienādu darbu vienādu algu.

Šādus jautājumus sauc par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Arī tos risina Labklājības ministrija.

 

Katram cilvēkam ir tiesības strādāt.

Svarīgi, lai darbs ir drošs.

Svarīgi, lai cilvēks, kuram nav darba to var atrast.

Labklājības ministrija risina arī darba jautājumus.

 

Taču Labklājības ministrija nepalīdz vienam atsevišķam cilvēkam.

Labklājības ministrijā darbinieki strādā,

lai izveidotu sistēmu, kurā cilvēks varētu justies drošs.

 

Lai varētu palīdzēt katram cilvēkam,

vairākās iestādēs strādā daudzi cilvēki.

 

Labklājības ministrijai ir padotas dažādas iestādes.

Tās sauc par padotības iestādēm.