ES fondu 2021. –2027. gada plānošanas periodā Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir atbildīga par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” koordināciju, aptverot tādas jomas kā dzimumu līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm, diskriminācijas novēršana dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un pamattiesību ievērošana.
Ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem var iepazīties šeit.
Horizontālais princips ir viens no Eiropas Savienības (ES) fondu nosacījumiem, kas jāievēro visos plānošanas, īstenošanas, novērtēšanas un uzraudzības posmos. Tā mērķis ir nodrošināt, ka ikvienam cilvēkam ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē un izmantot savas pamattiesības, un gūt vienlīdzīgu labumu no ES fondu ieguldījumiem. Detalizēti horizontālā principa mērķi ir noteikti virknē ES regulu: sk. šeit.
Tos īstenojot, īpaši tiek ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt dzimumu līdztiesību, piekļuves iespējas personām ar invaliditāti, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ziņā, un veicināt pāreju no dzīves ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās uz dzīvi ģimenē un kopienā.
Praksē tas nozīmē, ka ES projektos tiek paredzētas konkrētas darbības, piemēram, darba un ģimenes dzīves saskaņošana, vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšana personām ar invaliditāti, dzimumu līdztiesības veicināšana darba tirgū, atbalsts senioriem un sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām.
LM kā par horizontālā principa koordināciju atbildīgā institūcija veic vairākus pienākumus:
- izstrādā metodiskos materiālus par horizontālā principa ieviešanu un ieviešanas uzraudzību;
- nodrošina metodisku atbalstu un konsultācijas ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām – nosacījumu definēšanā, projektu vērtēšanas komisijai – iesniegumu vērtēšanā un finansējuma saņēmējiem – principa piemērošanā;
- veic virkni citu ar principa ieviešanu saistītu konsultatīvu un informatīvu uzdevumu.
Ievērojot šo principu, sabiedrībai ir vairāki ieguvumi.
Pirmkārt, tiek veicināta sociālā taisnīguma un solidaritātes sajūta, kas stiprina demokrātiju un uzticēšanos valsts institūcijām. Otrkārt, tiek samazināta sociālā atstumtība un diskriminācija, kas uzlabo dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem. Treškārt, iekļaujoša sabiedrība ir ekonomiski izdevīgāka – tā veicina cilvēkresursu pilnvērtīgu izmantošanu, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību.
Šī principa ievērošana nav tikai juridiska prasība – tā ir ieguldījums sabiedrībā, kurā ikviens jūtas piederīgs, cienīts un aizsargāts. Tā ir sabiedrība, kurā dažādība tiek uzskatīta par vērtību, nevis šķērsli.