Maznodrošinātā statuss

Maznodrošinātā statusu piešķir atbilstoši ģimenes materiālajam stāvoklim (ienākumiem, īpašumiem, uzkrājumiem).

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni nosaka katra pašvaldība pēc savām iespējām.

Ģimenes ar zemiem ienākumiem var pretendēt arī uz mājokļa pabalstu un citu sociālo palīdzību, kura ir noteikta pašvaldībās.

Pabalsti, ko var saņemt ar maznodrošinātā statusu dažādās pašvaldībās var atšķirties.

Ja ienākumi ir mazāki par maznodrošinātās mājsaimniecības slieksni, var pieteikties trūcīgās mājsaimniecības statusam.

Maznodrošinātas mājsaimniecības var saņemt arī sekojošus valsts atvieglojumus, piemērām:

• zemāka cena par elektroenerģiju;
• nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums līdz 90%;
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība;
• atbrīvojums no tiesas izdevumu atmaksas.

Lai saņemtu maznodrošināto statusu, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Ir jāiesniedz

1. iesniegums,
2. iztikas līdzekļu deklarācija,
3. jāpievieno dokumenti:

• darba devēja izziņa par darba samaksu par pēdējiem 3 mēnešiem (katram darba ņēmējam);
• izziņa par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pēdējiem 3 mēnešiem (katram saimnieciskās darbības veicējam);
• kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti par pēdējiem 3 mēnešiem un  konta atlikumu (visām mājsaimniecības personām);
• dokumenti par neregulāra rakstura ienākumiem par pēdējiem 12 mēnešiem;
• citi dokumenti, ja nepieciešams.

Mājsaimniecības materiālo stāvokli izvērtējumā ņem vērā ienākumus pēc nodokļu samaksas.

Likumā ir noteikti ienākumu veidi, īpašumi un uzkrājumi, kurus nevērtē nosakot maznodrošinātā statusu. Pilnu to sarakstu skatīt šeit:

Par ienākumiem neuzskata: 

• studiju kredītu,
• studējošā kredītu,
• bezdarbnieka stipendiju,
• mobilitātes pabalstu,
• vienīgā mājokļa kredīta pamatsummu un procentu maksājumu,
• minimālo uzturlīdzekļu summu, ko maksā bērnam,
• ģimenes valsts pabalstu,
• bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu,
• pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana,
• pabalstu asistentam personām ar I grupas redzes invaliditāti,
• pabalstu transportam personai ar invaliditāti,
• pabalstu ar celiakiju slimam bērnam,
• atlīdzību par adopciju,
• pabalstu bērna piedzimšana gadījumā,
• pabalstu personas nāves gadījumā,
• ienākumus no bērna nekustamā īpašuma izīrēšanas (vajag bāriņtiesas lēmumu),
• sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās,
• pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenē,
• bērna (līdz 18 gadiem) ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram,
• papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību,
• kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai,
• apdrošināšanas atlīdzību,
• atlīdzību par asins ziedošanu,
• materiālo atbalstu no citām personām ārstniecības, izglītības un mājokļa kredīta maksājumam,
• līdzekļus no labdarības fondiem,
• sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim,
• vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai,
• pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus,
• pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus,
• no īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei.

Par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata:

• vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu, kur dzīvo mājsaimniecība,
• nepieciešamo mājokļa kustamo mantu,
• nekustamajam īpašumam piederīgas saimniecības ēkas, vasaras dārza māju,
• darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu,
• zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz 5 ha,
• vienu dzīvei nepieciešamo transportlīdzekli (masa līdz 3500 kg);
• lauksaimniecības tehniku,
• velosipēdus,
• kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts liegums ar to rīkoties,
• bērna nekustamo īpašumu,
• bērna naudas līdzekļu uzkrājumu,
• naudas līdzekļu uzkrājumu (313 eiro plus 219 eiro katrai personai).