Noteikumu jaunajā redakcijā izmaiņas visvairāk skar personas ar funkcionēšanas traucējumiem (atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajam un Veselības ministrijas ieteiktajai terminoloģijai jaunajos noteikumos ir precizēta terminoloģija un termins “funkcionālais traucējums” ir aizstāts ar terminu “funkcionēšanas traucējumi”). Konceptuāli mainīta pieeja pakalpojuma saņēmēju atlasei, pamatojot to ar personas funkcionēšanas traucējumiem aktivitāšu un dalības līmenī, nevis ar noteikto diagnozi kā ir bijis līdz šim. Mērķtiecīgākai pakalpojuma saņēmēju atlasei nepieciešamību saņemt pakalpojumu vērtē jau medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, tādējādi nodrošinot arī medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pēctecību. Galvenie principi, kas iestrādāti MK noteikumos Nr. 578, ir savlaicīgums un pakalpojumu (medicīniskās un sociālās rehabilitācijas) pēctecība. Savlaicīga rehabilitācijas uzsākšana darbspēju saglabāšanai un atjaunošanai ir viens no instrumentiem, lai saīsinātu darbnespējas periodu un saglabātu darbspējas. Tāpat būtiska ir arī pāreja no viena rehabilitācijas posma uz otru, nodrošinot veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu savstarpēju integrāciju un pēctecību.
Līdz šim pakalpojuma nepieciešamību noteica atbilstoši spēkā esošo MK noteikumu Nr.279 1.pielikumā iekļautajām diagnozēm un personas funkcionēšanas spēju smaguma pakāpei pēc Bartela indeksa (MK noteikumu Nr.279 2.pielikums). Pakalpojuma pieprasītāju skaits ir ļoti liels (uz 2019. gada 1. decembri pakalpojumu bija pieprasījušas un rindā gaidīja 8591 personas, no tām 6704 personas ar funkcionēšanas traucējumiem, no kurām pakalpojumu atkārtoti pieprasījušas 1281 personas), kā arī ļoti ilgs ir gaidīšanas laiks rindā pakalpojuma saņemšanai (uz 2019. gada 1. decembri gaidīšanas laiks rindā ir 3 gadi). Izstrādājot MK noteikumus Nr.578, tika risinātas būtiskākās problēmas saistībā ar pakalpojuma piešķiršanu un sniegšanu: ļoti plašs personu loks, kas var pretendēt uz pakalpojumu, plaši un interpretējami pakalpojuma piešķiršanas kritēriji, pakalpojums netiek sniegts savlaicīgi un mērķtiecīgi tām personām, kam atbalsts iekļaušanai darba tirgū ir visvairāk nepieciešams.
Būtiskākās izmaiņas pakalpojuma piešķiršanas un sniegšanas kārtībā personām ar funkcionēšanas traucējumiem:
- precizēta pakalpojuma mērķa grupa – pakalpojumu varēs saņemt personas ar funkcionēšanas traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, ja strādā, pēc valsts apmaksātas multiprofesionālas medicīniskās rehabilitācijas stacionārā vai dienas stacionārā, ja ārstniecības iestāde izrakstā ir rekomendējusi saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;
- konceptuāli mainīta pieeja pakalpojuma saņēmēju atlasei, pamatojot to ar funkcionēšanas traucējumiem atbilstoši Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai, nevis noteikto diagnozi. Nepieciešamību saņemt pakalpojumu vērtēs medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma laikā multiprofesionāla rehabilitācijas speciālistu komanda, tajā skaitā fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, izvērtējot personas funkcionēšanas ierobežojumus un vajadzību pēc pakalpojuma ar noteiktu un adekvātu mērķi. Šāda pieeja nodrošinās mērķtiecīgu personas nosūtīšanu no viena rehabilitācijas posma uz otru;
- personas pēc medicīniskās rehabilitācijas 14 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursu varēs saņemt ārpus rindas. Personai jāpiesakās pakalpojuma saņemšanai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas;
- personas, kurām pakalpojums ir piešķirts vai kuras ir uzņemtas rindā līdz 2020. gada 1. janvārim, rindas kārtībā varēs saņemt 14 dienu ilgu pakalpojuma kursu, ņemot vērā nosacījumus, kas pakalpojuma saņemšanai bija spēkā līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Ārstniecības iestāžu (kas sniedz medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu) tiesības un pienākumi pakalpojuma nodrošināšanā (MK noteikumu Nr.578 18.punkts). Lai persona saņemtu pakalpojumu, ārstniecības iestāde:
- medicīniskās rehabilitācijas kursa laikā nosaka personas funkcionēšanas traucējumus atbilstoši Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai aktivitāšu un dalības līmenī un izvērtē sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību, ņemot vērā MK noteikumu Nr.578 1. pielikumā un 24. punktā minētos kritērijus (1.pielikums);
- izrakstā par medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanu sniedz rekomendāciju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, norādot sociālās rehabilitācijas saņemšanas mērķi, informāciju par saslimšanām, kuru dēļ jāvērš īpaša uzmanība pakalpojuma saņemšanai un atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanai, kā arī norāda, ja funkcionēšanas traucējumus izraisījušas ceļu satiksmes negadījumā gūtās traumas.
Jāatzīmē, ka MK noteikumi Nr.578 paredz nosacījumus, kad pakalpojums netiek sniegts un kad ir jāvērtē citu veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamība. Atbilstoši MK noteikumu Nr.578 24.punktam personai pakalpojums netiek sniegts, ja:
1. personas pašaprūpes un mobilitātes spējas pēc Bartela indeksa (3. pielikums) 2., 3. un 10. punktā ir novērtētas ar 0 punktiem;
2. pastāv MK noteikumu Nr.578 25.2. apakšpunktā minētās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;
3. pastāv MK noteikumu Nr.578 25.3. apakšpunktā minētās kontrindikācijas un sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsts konstatē, ka pakalpojuma saņemšana ir kontrindicēta;
4. pastāv MK noteikumu Nr.578 22. punktā minētie apstākļi un personai nav nodrošināta pavadošās personas klātbūtne pakalpojuma saņemšanas laikā.
Lai saņemtu pakalpojumu, persona ar funkcionēšanas traucējumiem divu mēnešu laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas iesniedz sociālajā dienestā (MK noteikumu Nr.578 19.punkts):
- iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu;
- personas funkcionēšanas spēju pašnovērtējuma anketu (2.pielikums);
ārstniecības iestādes izrakstu (kopiju) atbilstoši MK noteikumu Nr.578 18. punktam.