No valsts budžeta finansē un līdzfinansē šādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus:
- neredzīgām un nedzirdīgām personām;
- no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem;
- no vardarbības cietušām pilngadīgām personām;
- vardarbību veikušām pilngadīgām personām;
- no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām;
- cilvēku tirdzniecības upuriem;
- personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. personām ar prognozējamu invaliditāti,
- Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un tās rezultātā cietušām personām;
- politiski represētām personām.
- psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvajā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem;
- psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumus personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti
Pieejami personām, kurām redzes vai dzirdes bojājumu dēļ piešķirta invaliditāte. Rehabilitācijas mērķis ir dot iespēju personām ar invaliditāti sasniegt un saglabāt optimālo fiziskās, sensorās, intelektuālās, psihiskās un sociālās funkcionēšanas līmeni, kā arī nodrošināt ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kas palīdzētu izmainīt dzīvi, sasniedzot aizvien augstāku neatkarības līmeni.
Kārtību, kādā personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr. 1472 „Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus - tiflotehniku un surdotehniku".
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar redzes invaliditāti sniedz personas dzīvesvietā, SIA Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrā vai tā filiālēs. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti sniedz personas dzīvesvietā vai Latvijas Nedzirdīgo savienībā.
Lai saņemtu pakalpojumu, personai ar redzes vai dzirdes invaliditāti (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un invalīda apliecību) vai viņa likumīgajam pārstāvim (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un pārstāvību apliecinošu dokumentu un pārstāvamās personas invalīda apliecību), jāvēršas pie sociālā pakalpojuma sniedzēja ar iesniegumu brīvā formā, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Ja iesniegumu iesniedz personas likumīgais pārstāvis, papildus norāda arī pārstāvja personas datus. Iesniegumam jāpievieno:
1) pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija, ja iesniegumu iesniedz personas likumīgais pārstāvis,
2) ģimenes ārsta atzinums vai atbilstošas specialitātes ārstniecības personas atzinums, kas apliecina personas funkcionālo traucējumu pakāpi un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību, ja invaliditāti nav noteikusi specializētā Rīgas pilsētas 9.veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija vai citas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas struktūrvienības izsniegtajā invaliditātes izziņā nav norādīts, ka personai ir redzes vai dzirdes invaliditāte.
Pakalpojuma sniedzējs saņemtos dokumentus izskata un pieņem lēmumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā vai par atteikumu piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja iesniegtie dokumenti neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1472 „Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus - tiflotehniku un surdotehniku" minētajām prasībām.
Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža informē personu par pieņemto lēmumu un tā apstrīdēšanas kārtību:
1) ja pieņemts lēmums atteikt pakalpojuma piešķiršanu, par to personu informē rakstiski, norādot atteikuma iemeslu,
2) ja pieņemts lēmums uzņemt personu pakalpojuma saņēmēju rindā, pakalpojuma sniedzējs pārbauda, vai, pienākot pakalpojuma saņemšanas rindai, persona joprojām atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, un ne vēlāk kā nedēļu pirms pakalpojuma sniegšanas informē personu par pakalpojuma uzsākšanas laiku vai rakstiski informē personu par atteikumu nodrošināt pakalpojumu, ja personai vairs nav tiesību saņemt pakalpojumu.
Kontaktinformācija:
Biedrība „Latvijas Neredzīgo biedrība"
Braila iela 3 (iepr. Pāles iela 14/1), Jugla, Rīga, LV-1024
info@lnbiedrība.lv
Tālr. 67532607
Biedrība „Latvijas Nedzirdīgo savienība"
Elvīras iela 19, Rīga, LV-1083
www.lns.lv, lns@lns.lv
Tālr. 67470444
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem
Pieejami bērniem, kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām. Rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.
Kārtību, kādā bērniem šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1613 „Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām".
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām sniedz Nodibinājums „Latvijas Bērnu fonds" bērna dzīvesvietā, ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai bērnu aprūpes iestādē (ne vairāk par divdesmit 45 minūšu konsultācijām) vai sociālās rehabilitācijas institūcijā (sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 vai līdz 60 dienām).
Gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai iestādē vai sociālās rehabilitācijas kursa sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanas bērns (tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē) var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas bērna sociālās funkcionēšanas uzturēšanai;
Lai saņemtu pakalpojumu, vienam no bērna vecākiem vai citam bērna likumiskajam pārstāvim jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi. Iesniegumam jāpievieno:
1) psihologa vai sociālā darbinieka atzinums par bērnu, atzinumā norādot, vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes, nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pasākumus, vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt bērna dzīvesvietā vai iestādē, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nepieciešamā sociālās rehabilitācijas kursa ilgums (līdz 30 vai līdz 60 dienām), vai nepieciešams, lai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturētos viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē;
2) izraksts no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju, ja tāda sniegta.
Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus izskata un trīs darbdienu laikā bērna likumiskajam pārstāvim izsniedz nosūtījumu bērna sociālajai rehabilitācijai:
1) dzīvesvietā vai iestādē pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu,
2) Latvijas Bērnu fonda norādītajā sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Ja nepieciešams, pašvaldības sociālais dienests organizē bērna nokļūšanu līdz sociālās rehabilitācijas institūcijai. Pašvaldības sociālais dienests sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no vardarbības, un bērna ģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, kā arī pēc tam, ja nepieciešams.
Kontaktinformācija:
Nodibinājums „Latvijas Bērnu fonds"
Brīvības gatve 310-75, Rīga, LV-1006
www.lbf.lv, bernufonds@latnet.lv
Tālr. 67542072
Infografika:
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām pilngadīgām personām
Pieejami no vardarbības (fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības, vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem, vai vardarbīgas kontroles) cietušām pilngadīgām personām. Rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt psihosociālu palīdzību, novērtēt apdraudējumu un plānot drošības pasākumus, motivēt personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, kā arī nostiprināt vai atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas.
Kārtību, kādā šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām kā sievietēm, tā vīriešiem sniedzams, ja persona:
- pārcietusi pret sevi vai tuvinieku vērstu vardarbībuun tai ir psiholoģiskas traumas pazīmes, kuru dēļ traucēta sociālā funkcionēšana sabiedrībā;
- ir atzīta par cietušo ar vardarbību saistīta administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros vai ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu saistīta kriminālprocesa ietvaros;
- ir pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.
Pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:
- sociālās rehabilitācijas kursa veidā līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā (ar izmitināšanu);
- līdz desmit 45 minūšu psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijām dzīvesvietā (bez izmitināšanas).
Pēc pakalpojumu sniedzēja pamatota iesnieguma cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā var pagarināt līdz 60 dienām, bet cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā apjomu var palielināt līdz 20 psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijām.
Vardarbībā cietušas personas pakalpojumu pieprasa sociālās rehabilitācijas institūcijā (krīzes centrā), ja tai nekavējoties nepieciešama izmitināšana, vai sociālajā dienestā.
Persona iesniegumam sociālajā dienestā vai sociālās rehabilitācijas institūcijā pievieno attiecīga dokumenta kopiju:
- izmeklētāja, prokurora, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai administratīvā pārkāpuma lietu izskatījušās institūcijas (amatpersonas) lēmums;
- Kriminālprocesa likumā noteiktajā gadījumā - tiesas lēmums par personas atzīšanu par cietušo;
- tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.
Cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu administrē personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas sociālais dienests (t.sk. organizē pakalpojuma sniedzēja pieejamību).
Cietušās personas vispirms saņem psihologa vai sociālā darbinieka slēdzienu, kurā ietvertas rekomendācijas pakalpojuma sniedzējiem. Pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai, uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā (finansējuma nepietiekamības gadījumā) vai atsaka sniegt pakalpojumu, ja arī pēc papildus informācijas saņemšanas personai atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem nav tiesību saņemt pakalpojumus.
Papildus pēc pakalpojumu saņemšanas gada laikā cietušās personas var saņemt trīs psihologa un jurista konsultācijas savu problēmu risināšanai.
Infografika:
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbību veikušām pilngadīgām personām
Pieejami personām:
- pret kurām uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vai kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
- par kurām valsts vai pašvaldības policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka personas izturējušās vardarbīgi vai izteikušas draudus pielietot vardarbību;
- kuras baidās, ka tās varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikušas vardarbību.
Pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus.
Pakalpojumussniedz vienā no šādiem veidiem:
- individuāli (līdz desmit 45 minūšu konsultācijām);
- grupā līdz 18 nedēļām (16 divu stundu garas nodarbības no astoņām līdz 12 personām grupā).
Vardarbību veikušas personas vispirms saņem psihologa vai sociālā darbinieka slēdzienu, kurā ietvertas rekomendācijas pakalpojuma sniedzējiem. Pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai, uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā (finansējuma nepietiekamības gadījumā) vai atsaka sniegt pakalpojumu, ja arī pēc papildus informācijas saņemšanas personai atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem nav tiesību saņemt pakalpojumus.
Papildus pēc pakalpojumu saņemšanas gada laikā vardarbības veicēji var saņemt trīs psihologa konsultācijas savu problēmu risināšanai.
Pakalpojumi vardarbības veicējiem tiek nodrošināti publiskā iepirkuma procedūras rezultātā. 2015. un 2016. gadā pakalpojumu vardarbības veicējiem visā Latvijas teritorijā sniedz:
SIA „Mācību centrs MKB”
Kontaktpersona: Sandra Freimane
Tālr. 29419787
E-pasts: macibucentrsmkb@inbox.lv
Sīkāka informācija par pakalpojumiem atrodama šeit.
Infografika:
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem
Pieejami no psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām) atkarīgiem bērniem un bērniem, kuriem novērota pārmērīga psihoaktīvo vielu lietošana pēc pilna ārstēšanās un motivācijas kursa pabeigšanas ārstniecības iestādē vai pēc narkologa noteiktā ārstēšanās kursa pabeigšanas, vai, ja narkologs, izvērtējot bērna veselības stāvokli, secina, ka bērns pārmērīgi lieto psihoaktīvās vielas ar tieksmi uz atkarības attīstību. Rehabilitācijas mērķis ir panākt bērna atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot viņa fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.
Kārtību, kādā bērniem šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 914 „Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus".
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām atkarīgam bērnam sniedz sociālās rehabilitācijas institūcijā (3, 6, 12 vai 18 mēnešu ilgs sociālās rehabilitācijas kurss). Pakalpojumu sniedz VSIA „Straupes narkoloģiskā slimnīca" Pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs „Saulrīti".
Lai saņemtu pakalpojumu, vienam no bērna vecākiem vai citam bērna likumiskajam pārstāvim, jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā (pēc bērna dzīvesvietas). Iesniegumam jāpievieno:
1) narkologa atzinums, kurā norādīta diagnoze, vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums un norāde, ka bērnam nav Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 914 „Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus" 2. pielikumā minēto kontrindikāciju,
2) izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par bērna vispārējo veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u).
Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus izskata un:
1) trīs darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas novērtē bērna sociālo vidi un kontaktus un sastāda novērtējuma aktu,
2) trīs darbdienu laikā pēc visu noteiktajām prasībām atbilstošu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par dokumentu un bērna sociālās vides un kontaktu novērtējuma akta nosūtīšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrai.
Ja nepieciešams, pašvaldības sociālais dienests organizē bērna un viņa likumiskā pārstāvja nokļūšanu līdz sociālās rehabilitācijas institūcijai. Pašvaldības sociālais dienests sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību no psihoaktīvām vielām atkarīgam bērnam un bērna ģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, kā arī pēc tam, ja nepieciešams. Bērniem ir tiesības atkārtoti saņemt pakalpojumus pēc katra jauna motivācijas un ārstēšanās kursa pabeigšanas, kā arī pabeigt uzsāktā pakalpojumu kursa saņemšanu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja līdz tā pilnīgai pabeigšanai atlikuši ne vairāk kā seši mēneši.
Kontaktinformācija:
VSIA „Slimnīca “Ģintermuiža”"
Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008
www.gintermuiza.lv, slimnica@gintermuiza.lv
Tālr. 63026690
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no psihoaktīvām vielām atkarīgām pilngadīgām personām
Pieejami no psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām) atkarīgām pilngadīgām personām pēc pilna ārstēšanās kursa saņemšanas. Rehabilitācijas mērķis ir panākt personas atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot viņa fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.
Kārtību, kādā pilngadīgām personām šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 914 „Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus".
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām atkarīgai personai sniedz sociālās rehabilitācijas institūcijā (3, 6 vai 12 mēnešu ilgs sociālās rehabilitācijas kurss). Pakalpojumu sniedz VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža"".
Lai saņemtu pakalpojumu, personai jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā (pēc dzīvesvietas). Iesniegumam jāpievieno:
- narkologa atzinums, kurā norādīta diagnoze, vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums un norāde, ka personai nav Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 914 „Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus" 2. pielikumā minēto kontrindikāciju,
- izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u).
Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus izskata un trīs darbdienu laikā pēc visu noteiktajām prasībām atbilstošu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par to nosūtīšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrai.
Pašvaldības sociālais dienests sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību no psihoaktīvām vielām atkarīgai pilngadīgai personai un viņa ģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, kā arī pēc tam, ja nepieciešams. Pilngadīgai personai ir tiesības atkārtoti saņemt pakalpojumu, bet ne biežāk kā reizi divos gados.
Kontaktinformācija:
VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža""
Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008
www.gintermuiza.lv, slimnica@gintermuiza.lv
Tālr. 63026690
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem
Pieejami personām, kuras normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem. Rehabilitācijas mērķis ir personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana vai uzlabošana, sociālā statusa atgūšanas un reintegrācijas nolūkā.
Kārtību, kādā personām šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumi Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".
Pakalpojumi ietver:
- līdz 180 kalendāra dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu,
- piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas personas nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā un ja nepieciešams,
- piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas divu gadu laikā pēc sociālās rehabilitācijas kursa beigām, ja nepieciešams, vai
- psihosociālu atbalstu (individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un nepieciešamības gadījumā pārstāvību tiesā saistībā ar uzsākto kriminālprocesu, kurā upuris piedalās kā cietušais vai liecinieks, kopumā ne vairāk kā 150 stundas gadā, kā arī
- nepieciešamības gadījumā personas un tās nepilngadīgo bērnu (ja tie atrodas kopā ar personu) nokļūšanas organizēšanu no ārvalsts līdz pakalpojumu sniegšanas vietai un personas pavadīšanu, ja tā nav spējīga ceļot patstāvīgi.
2017 un 2018. gadā atbilstoši Labklājības ministrijas izsludinātajam publisko iepirkumu konkursam pakalpojumus sniedz gan biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””, gan biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Lai saņemtu pakalpojumus, personai (vai tās likumiskajam pārstāvim), jāvēršas pie pakalpojumu sniedzēja ar iesniegumu, tam pievienojot:
- procesa virzītāja lēmuma kopiju vai
- tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, vai
- pakalpojumu sniedzēja personas novērtēšanas protokolu, kurā noteikta personas atbilstība cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, vai
- latviešu valodā tulkotas ārvalsts tiesībaizsardzības institūcijas izziņas, kas apliecina, ka uzsākts kriminālprocess vai tiek veiktas citas darbības, kas var būt par pamatu tam, lai speciālistu komisija pieņemtu lēmumu, ka persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, kopiju.
Pakalpojumu sniedzējs saņemtos dokumentus izskata un:
- ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā, ja persona atbilst pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, un
- ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, ja persona pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem neatbilst,
nosūta personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus Sociālās integrācijas valsts aģentūrai.
Sociālās integrācijas valsts aģentūra ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu, personas uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā vai atteikumu.
Pakalpojumus pārtrauc sniegt, ja:
- personai veselības stāvokļa dēļ ilgāk nekā mēnesi nepieciešams uzturēties ārstniecības iestādē,
- persona ievietota valsts vai pašvaldības finansētā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā vai izmeklēšanas vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Kontaktinformācija:
Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””
Matīsa iela 49-3, Rīga, LV-1009
marta.lv/, centrs@marta.lv
Tālr. 67378539
Biedrība "Patvērums "Drošā māja""
Lāčplēša iela 75-1B, Rīga, LV-1011
www.patverums-dm.lv, drosa.maja@gmail.com
Tālr. 28612120 (uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības mazināšanai)
Tālr. 67898343
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar prognozējamu invaliditāti
Pieejami personām darbspējīgā vecumā, kuru pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 0 līdz 19 punktiem, kā arī personām ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā, ja atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas individuālajam rehabilitācijas plānam ir nepieciešams saņemt pakalpojumus un personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 0 līdz 19 punktiem. Rehabilitācijas mērķis ir saglabāt vai uzlabot šo personu funkcionālo spēju (pašaprūpe, mobilitāte un ar mājas dzīvi saistīto darbību veikšana) līmeni.
Kārtību, kādā personas ar funkcionāliem traucējumiem un personas ar prognozējamu invaliditāti saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2009. gada 31. marta noteikumi Nr. 279 „Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem".
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar prognozējamu invaliditāti sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra (14 līdz 21 dienu ilgs rehabilitācijas kurss).
Lai persona saņemtu pakalpojumu, personai vai tās likumiskajam pārstāvim jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā (personai ar funkcionāliem traucējumiem) vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (personai ar prognozējamu invaliditāti). Iesniegumam jāpievieno ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinums, norādot:
1) funkcionālo traucējumu izraisījušās pamatdiagnozes kodu un blakus diagnozes kodu atbilstoši starptautiskajam slimību klasifikatoram SSK-10,
2) esošās medicīniskās kontrindikācijas, kuru dēļ persona nedrīkstētu saņemt pakalpojumu,
3) medicīniskās rehabilitācijas laiku, ja persona pakalpojumu vēlas saņemt pēc medicīniskās rehabilitācijas, kā arī informāciju par to, vai medicīniskā rehabilitācija saistīta ar pirmreizēju saslimšanu, kura izraisījusi funkcionālos traucējumus, un vai pakalpojumi nepieciešami steidzamības kārtā (ja jā, tad pievieno arī medicīniskās rehabilitācijas izraksta kopiju),
4) ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām, kuras guvušas funkcionālos traucējumus izraisošas traumas, norāda, ka funkcionālie traucējumi radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma,
5) vai pakalpojumi prioritāri nepieciešami personai ar prognozējamu invaliditāti (ja jā, tad pievieno arī komisijas apstiprinātā individuālā rehabilitācijas plāna kopiju).
Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus reģistrē un 10 darbdienu laikā:
1) personas dzīvesvietā (izņemot gadījumus, kad persona atrodas medicīniskās rehabilitācijas institūcijā) un personas klātbūtnē novērtē personas funkcionālās spējas atbilstoši Bartela indeksam, identificē sociālās rehabilitācijas laikā risināmo personas sociālās funkcionēšanas problēmu un sastāda novērtējuma protokolu,
2) pieņem lēmumu par nepieciešamību piešķirt pakalpojumus, par personas neatbilstību pakalpojumu saņemšanai vai par iesniegto dokumentu neatbilstību noteikumos minētajām prasībām.
Ja pakalpojumu piešķir bērnam, pašvaldības sociālais dienests lēmumā par pakalpojumu piešķiršanu papildus norāda, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu jāuzturas arī bērna likumiskajam pārstāvim vai personai, kas bērnu aprūpē un:
1) bērna likumiskā pārstāvja vai bērnu aprūpējošās personas uzturēšanās finansēšanas avots un rakstisks apliecinājums par gatavību segt ar uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus, ja bērna likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē, uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā paredz segt no personīgiem līdzekļiem).
2) Ja bērns sociālās rehabilitācijas institūcijā ieradīsies viens pats, pievieno rakstisku bērna likumiskā pārstāvja atļauju to darīt.
Ja personas funkcionālās spējas samazinās, personas ar funkcionāliem traucējumiem pakalpojumu var saņemt atkārtoti, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas. Ja persona pakalpojumu pieprasa vai ir saņēmusi steidzamības kārtā, pakalpojumu atkārtoti var saņemt ne agrāk kā gadu pēc steidzamības kārtā sniegto pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas. Steidzamības kārtā pakalpojumu piešķir gadījumā, ja pakalpojums pieprasīts sešu mēnešu laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa pabeigšanas. Atkārtoti pakalpojumu piešķir uz 14 dienām. Pieprasot pakalpojumus atkārtoti, persona iesniegumā norāda, kādas darbības tā veikusi pēc pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas, lai saglabātu vai uzlabotu savas funkcionālās spējas.
Personas ar prognozējamu invaliditāti pakalpojumu var saņemt prioritāri vienu reizi komisijas noteiktajā prognozējamās invaliditātes termiņā. Atkārtoti pakalpojumu var saņemt, ja komisija personai atkārtoti nosaka prognozējamu invaliditāti un atbilstoši komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemt atkārtoti.
Kontaktinformācija:
Sociālās integrācijas valsts aģentūra
Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015
www.siva.gov.lv, siva@siva.gov.lv
Tālr. 67771034
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ietvaros uz izstrādātā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna pamata tiek sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ar medicīniskajiem elementiem, t.sk. fizioterapijas un fizikālās terapijas pakalpojumi, sociālā darbinieka, psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita, ārsta un citu speciālistu pakalpojumi, nodrošināta atrašanās atbilstošās telpās un iespējas aktīvai atpūtai.
Kārtību, kādā politiski represētas personas, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2009. gada 31. marta noteikumi Nr. 279 „Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem". Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra (14 līdz 21 dienu ilgs rehabilitācijas kurss).
Lai persona saņemtu pakalpojumu, personai vai tās likumiskajam pārstāvim jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā. Iesniegumam jāpievieno:
1) politiski represētās personas apliecības, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu),
2) ģimenes vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli un medicīnisku kontrindikāciju neesamību pakalpojumu saņemšanai.
Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus reģistrē un piecu darbdienu laikā:
1) pieņem lēmumu par nepieciešamību piešķirt pakalpojumus un informē par to personu
2) vai pieņem lēmumu atteikt pakalpojumu piešķiršanu un informē par to personu.
3) Nosūta pieņemto lēmumu, kā arī personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus Sociālās integrācijas valsts aģentūrai.
Politiski represētās personas pakalpojumus var saņemt reizi trijos gados, bet atkārtoti ne agrāk kā trīs gadus pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas pakalpojumus var saņemt reizi gadā, bet atkārtoti ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas.
Kontaktinformācija:
Sociālās integrācijas valsts aģentūra
Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015
www.siva.gov.lv, siva@siva.gov.lv
Tālr. 67771034
Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem
Kārtību, kādā sniedz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, regulē Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 766 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem".
Pakalpojumu nodrošina Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība
Juridiskā adrese: Ikšķiles iela 2-17, Rīga, LV – 1063
Faktiskā adrese: Paliatīvās aprūpes dienests, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Vienības gatve 45, Rīga, LV-1004
Tālr. 67064443
E- pasts: palliative.lv@gmail.com
www.palliative.lv
Pakalpojumu sniedz (t.i. bērnu un tā ģimenes locekļus konsultē un atbalstu sniedz) starpdisciplinārajā paliatīvās aprūpes komandā ietilpstošie sociālais darbinieks un kapelāns.
Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei paliatīvajā aprūpē esošā bērna un viņa ģimenes sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmsituāciju pārvaldībā un nodrošināt bērnam iespējami labāko dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve, kā arī sekmēt ģimenes reintegrāciju sabiedrībā pēc bērna nāves.
Pakalpojums ir pieejams bērniem, kam ar ārstu konsīlija lēmumu noteikta paliatīvās aprūpes nepieciešamība un kuri uzņemti ārstniecības iestādes paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, lai saņemtu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā (mājās), un ar šādiem bērniem vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem ģimenes locekļiem.
Psihosociālā rehabilitācija ir paliatīvās aprūpes sastāvdaļa, līdz ar to pakalpojums tiek uzsākts tūlīt pēc bērna uzņemšanas paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un sniegts atbilstoši bērna individuālajā paliatīvās aprūpes plānā noteiktajam. Pakalpojums bērna paliatīvās aprūpes periodā organizēts individuālu konsultāciju veidā un ir pieejams 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā bez ilguma ierobežojuma vienai konsultācijai. Konsultācijas var tikt sniegtas telefoniski; kā tālaprūpes konsultācijas, izmantojot informācijas tehnoloģijas; pēc vienošanās bērnam un ģimenes locekļiem ierodoties paliatīvās aprūpes kabineta telpās; vai akūtās situācijās komandas locekļiem apmeklējot bērnu dzīvesvietā.
Sērošanas periodā - 24 mēnešu garumā pēc šāda bērna nāves, ģimenes locekļiem pieejams atbalsts individuālo konsultāciju un atbalsta grupu veidā. Katrs no ģimenes locekļiem var saņemt līdz 10 individuālajām konsultācijām un līdz 10 atbalsta grupu nodarbībām. Lai saņemtu pakalpojumu sērošanas periodā, ģimenes locekļi, kuriem nepieciešams pakalpojums, ne vēlāk kā 23 mēnešu laikā pēc bērna nāves iesniedz Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai iesniegumu, norādot bērna miršanas faktu. Pakalpojumu sērošanas periodā ģimenes locekļi var saņemt arī gadījumā, ja paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē bijušais bērns miris līdz 19 gadu vecumam- t.i. 12 mēnešu laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Kārtība, kādā tiek piešķirts pakalpojums, pakalpojuma saturs, apjoms un saņemšanas nosacījumi paredzēti 2017.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr 766 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem”
Infografika:
Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem
Kārtību, kādā sniedz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem regulē 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr 780 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu ģimenes locekļiem"
Pakalpojums organizēts kā 6 dienu ilgs secīgu nodarbību kurss ar izmitināšanu, un to nodrošina Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks”.
Melnsila iela 13, Rīga, LV-1046
Tālr. 67625339
e-pasts: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv
www.dzivibaskoks.lv
Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personai ar onkoloģisku slimību profesionālu informāciju par slimību un iespējām turpināt pilnvērtīgu dzīvi, palīdzēt novērst emocionālo spriedzi un panākt personas un tās tuvinieku savstarpēju psihoemocionālu atbalstu.
Pakalpojumu var saņemt pēc ārstēšanas kursa beigām persona ar prognozējamu vai pirmreizēju invaliditāti, kuras cēlonis ir onkoloģiska slimība vai persona pēc onkoloģiskas slimības ārstēšanas kursa beigām ar ārstējošā ārsta rekomendāciju par nepieciešamību saņemt pakalpojumu, kā arī viens šīs personas izvēlēts tuvinieks. Pakalpojumu var saņemt persona no septiņu gadu vecuma. Bērnam līdz 15 gadu vecumam pakalpojumu nodrošina tikai kopā ar likumisko pārstāvi vai likumiskā pārstāvja norādītu pilngadīgu tuvinieku.
Pakalpojuma pieprasīšanai iesniedz iesniegumu, norādot:
1) personas datus,
2) informāciju, kas apliecina personas atbilstību pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem,
3) informāciju, kas var ietekmēt personai nepieciešamā pakalpojuma organizāciju (speciālā diēta, tehniskie palīglīdzekļi) un norādot vēlamo nodarbību kursu
4) pakalpojuma saņemšanas laiku,
5) tuvinieka personas datus un informāciju, kas var ietekmēt pakalpojuma organizāciju tuviniekam.
Iesniegumam pievieno motivācijas vēstuli, kurā personas pamato savu gatavību dalībai nodarbību kursā.
Iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai var izmantot biedrības ”Dzīvības koks” interneta vietnes sadaļā „Spēka avots” pieejamo iesnieguma veidlapu.
Persona ar onkoloģisku slimību pakalpojumu var saņemt vienlaicīgi ar sevis izvēlētu tuvinieku. Pieprasot pakalpojumu, persona izvēlas vienu noteiktu nodarbību kursu sev izdevīgā laikā no biedrības „Dzīvības koks” interneta vietnes sadaļā „Spēka avots” publicēta nodarbību saraksta.
Valsts apmaksātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu persona var saņemt tikai vienu reizi pēc vienas lokalizācijas audzēja ārstēšanas kursa beigām.
Infografika: