No valsts budžeta līdzekļiem ir iespēja apmaksāt transporta izdevumus, pavadot personu ar invaliditāti. Tomēr pašvaldības sociālajam dienestam ir kritiski jāizvērtē transporta izdevumu kompensēšanas iespējas klientiem, jo primāri finansējums jānovirza, lai apmaksātu pakalpojuma sniegšanu, nevis transportu.

Vērtējot iespēju apmaksāt transporta izdevumus asistenta pakalpojuma ietvaros, būtiski ir nepieļaut dubultā finansējuma risku transporta apmaksas nodrošināšanā. Vērtējot iespēju apmaksāt transporta izdevumus, pašvaldības sociālajam dienestam ir jāņem vērā valstī jau šobrīd pastāvošā atvieglojumu sistēma transporta izdevumiem:

  • bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā bērnam ar invaliditāti un tā pavadonim, personai ar I invaliditātes grupu un tās pavadonim, personai ar II invaliditātes grupu;
  • pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās (79.68 eiro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu);
  • pašvaldības izveidotā atbalsta sistēma transporta jomā.

Līdz ar to, lai sekmētu pakalpojuma nodrošināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu efektīvāku izlietojumu, transporta izdevumu apmaksai primāri izvērtējama iespēja izmantot iepriekš minētos valsts un pašvaldības atbalsta pasākumus. Situācijās, ja persona ar invaliditāti objektīvu iemeslu dēļ nevar izmantot sabiedrisko transportu, nav iespēju saņemt pašvaldības atbalstu, vai šīs iespējas ir jau izmantotas un regulārie izdevumi par degvielu ir lielāki nekā valsts nodrošinātais pabalsts, persona ar invaliditāti un asistents ir tiesīgs saņemt MK noteikumu Nr.942 22.3.punktā noteikto transporta izdevumu apmaksu.

Asistenta transporta izdevumi no mājas līdz asistenta pakalpojuma saņēmēja dzīvesvietai netiek apmaksāti.

Pašvaldības sociālajam dienestam par transporta izdevumu kompensēšanu katrā individuālajā gadījumā ir jāpieņem lēmums, norādot:

  • maksimālo summu, līdz kurai tiks kompensēti izdevumi par degvielas/biļešu iegādi;
  • apsvērumus, kāpēc transporta izdevumi personai ir jākompensē;

Izvērtējumam par transporta izdevumu kompensēšanas nepieciešamību un tās apmēru ir jābūt dokumentētam.

Atskaitoties par transporta izmantošanu, ir jābūt iesniegtām braukšanas biļetēm, čekiem par degvielas iegādi un maršruta lapai, kurā tiek veikta braucienu un attālumu uzskaite, norādīta automašīnas marka, vidējais degvielas patēriņš, nobraukums, u.tml.

 

Transporta izdevumu apmaksa, izmantojot sabiedrisko transportu 

Saskaņā ar Invaliditātes likumu, personām ar I un II invaliditātes grupu, bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personai, kas pavada cilvēku ar I invaliditātes grupu vai bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, ir noteiktas tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem. Līdz ar to  izdevumus sabiedriskā transporta izmantošanai var apmaksāt personām, kuras pavada personu ar II invaliditātes grupu.

Valstī nav noteikts vienots maksimālais sabiedriskā transporta izdevumu apmērs asistenta pakalpojumam, jo sabiedriskā transporta mēnešbiļešu cenas un iegādes iespējas dažādās Latvijas vietās ir ievērojami atšķirīgas. Taču, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem asistenta pakalpojuma saņēmējiem saņemt pakalpojumu, kā arī lai nodrošinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, minētais jautājums katrā pašvaldības sociālajā dienestā ir jāreglamentē individuāli. Nosakot sabiedriskā transporta izdevumu maksimālo apmēru mēnesī vienam klientam, jāņem vērā attiecīgās pilsētas vai novada infrastruktūras īpatnības, sabiedriskā transporta pieejamība, attālums no personas dzīves vietas līdz pakalpojuma saņemšanas vietai (ārstniecības iestādei, sociālajam dienestam, mācību iestādei, dienas centram u.c.), pieprasījums pēc asistenta pakalpojuma, kā arī klientu vajadzības. Piemēram, ja asistents apkalpo vairākus klientus un kā asistents strādā ļoti intensīvi - šādam asistentam varētu būt nepieciešama mēnešbiļete. Bet asistentam, kurš pavada vienu klientu pāris reizes mēnesī pie ārsta u.c., mēnešbiļete nav nepieciešama, viņam apmaksā reāli veiktos braucienus. Personas ar invaliditāti vajadzību un sociālās funkcionēšanas spēju izvērtējumā sociālajam dienestam ir jānorāda apsvērumi un pamatojums, kāpēc asistentam tiks apmaksāts konkrētais biļetes veids.

 

Transporta izdevumu apmaksa, izmantojot personīgo autotransportu 

Kompensēt degvielas iegādes izdevumus no asistenta pakalpojumam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, ja tiek izmantots personīgais autotransports, var izmantot tikai gadījumā, ja:

  • veselības stāvokļa vai funkcionālo ierobežojumu dēļ persona ar I vai II invaliditātes grupu vai bērns ar invaliditāti nevar izmantot sabiedrisko transportu;
  • konkrētajā dzīvesvietā sabiedriskā transporta pakalpojumi nav pieejami vai ir pieejami ierobežotā apmērā (reisi tikai atsevišķās nedēļas dienās, pasākumu un reisu laiki nav savstarpēji saskaņoti u.tml.).

Pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir individuāli izvērtēt katru lūgumu kompensēt personīgā autotransporta izdevumus, izvērtējot arī alternatīvās iespējas, brauciena mērķi, pamatotību un nepieciešamā atbalsta apjomu.

Izdevumi, kas radušies izmantojot personīgo autotransportu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai, apmaksājami atbilstoši Rokasgrāmatā par vidējo degvielas patēriņu un CO2 izplūdi norādītajam degvielas patēriņam (pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā www.csdd.lv). Gadījumos, ja rokasgrāmatā attiecīgā informācija par konkrētās markas un modeļa automašīnu nav atrodama, to var iegūt no konkrētās automobiļu markas izgatavotāja oficiālā pārstāvja Latvijā.

Pašvaldības sociālajam dienestam, vērtējot braucienu attālumu, ieteicams vadīties pēc internetā pieejamās informācijas par attālumiem (piemēram, www.google.lv/mapswww.karte.zl.lvwww.1188.lv/kartewww.uzkartes.lv, u.c. interneta vietnēs). Ceļā pavadītais laiks, kas nepieciešams, lai aizbrauktu uz pasākumu vai vietu (skolu, darbavietu, poliklīniku, u.c.), ir vērtējams pēc automobiļa vidējā maksimāli atļautā braukšanas ātruma attiecīgajā ceļa posmā vai ņemot vērā attiecīgajā interneta vietnē norādīto informāciju par ceļā pavadāmo laiku.

Sociālais dienests individuāli izvērtē nepieciešamību slēgt līgumu (piemēram, patapinājuma līgums vai uzņēmuma līgums ar asistentu) ar automašīnas īpašnieku vai turētāju par konkrētā transportlīdzekļa izmantošanu.

Pirms lēmuma pieņemšanas par degvielas izdevumu kompensēšanu, sociālajam dienestam ir jāiegūst šāda informācija:

  • kāds ir attālums, kas personai ar invaliditāti ikdienā jānobrauc;
  • cik bieži un uz kurām vietām ir plānoti braucieni;
  • automašīnas degvielas patēriņš;
  • degvielas cena.

Jāaprēķina kopējie nepieciešamie (plānotie) izdevumi degvielai noteiktā laika periodā.

No asistenta pakalpojumam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem sociālais dienests var kompensēt izdevumu daļu, kas pārsniedz valsts pabalsta transporta izdevumiem paredzēto summu.