Valsts pabalsta izmaksa par bērnu ar invaliditāti, kurš ievietots institūcijā

Saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma (turpmāk – Likums) 8.1 panta otrās daļas 1.punktu tiesības uz valsts pabalstu 30 eiro mēnesī no 2022. gada 1. novembra līdz 2023.gada 31.maijam ir valsts pabalsta izmaksas laikposmā Latvijā dzīvojošām personām, kuras saņem Latvijas Republikā piešķirto piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr.864 “Kārtība, kāda piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti” 5. punktu ģimenes valsts pabalstu un piemaksu par bērnu, kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē,  vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei izmaksā, ja bērns ir bijis viņu nepārtrauktā aprūpē vismaz 30 dienas. 

Attiecīgi, tā kā laikā, kamēr bērns ar invaliditāti ir ievietots institūcijā, ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie tā izmaksa ir apturēta  (arī institūcijas vadītājs, kurš laikā, kamēr bērns ievietots institūcijā, pilda bērna likumiskā pārstāvja funkcijas, nav ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie tā par bērnu ar invaliditāti saņēmējs), arī valsts pabalsta 30 eiro apmērā izmaksa nav paredzēta.

Vienlaikus par bērnu ar invaliditāti, kurš institūcijā īslaicīgi saņem “atelpas brīža” pakalpojumu[1], ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie tā par bērnu ar invaliditāti izmaksa nav pārtraukta, attiecīgi to saņēmējam (vecākam) ir tiesības arī uz valsts pabalstu 30 eiro mēnesī periodā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.

Valsts pabalsta izmaksa institūcijās dzīvojošām pilngadīgām personām

Saskaņā ar Likuma 8.1 panta pirmo daļu tiesības uz valsts pabalstu laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam ir Latvijā dzīvojošai personai, kura valsts pabalsta izmaksas laikposmā ir Latvijas Republikā piešķirtās vecuma, invaliditātes (ieskaitot piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai  noteikto vecumu, bet kurai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja.

Valsts pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

  • 30 eiro mēnesī – ja Likuma 8.1  panta pirmās daļas ievaddaļā minētā pakalpojuma vai pakalpojumu kopsumma ir līdz 300 euro mēnesī;
  • 20 eiro mēnesī – ja Likuma 8.1  panta pirmās daļas ievaddaļā minētā pakalpojuma vai pakalpojumu kopsumma ir no 301 euro līdz 509 euro mēnesī;
  • 10 eiro mēnesī – ja Likuma 8.1   panta pirmās daļas ievaddaļā minētā pakalpojuma vai pakalpojumu kopsumma ir no 510 euro līdz 603 euro mēnesī.

Līdz ar to valsts pabalsta izmaksā personām, kuras uzturas institūcijā, izmaksas nosacījumi ir tādi paši, kā, piemēram, izmaksājot pensiju, t.i., valsts pabalstu  ņem vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apmaksā (ne vairāk kā 85 % no valsts pabalsta institūcija ietur kā līdzmaksājumu par pakalpojumu, bet ne mazāk kā 15 % izmaksā klientam kā naudas summu personiskiem izdevumiem).

Savukārt personām, kurām ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu, bet tā izmaksa atrodoties institūcijā ir apturēta[2] (personas, kuras saņem valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atrodas valsts apgādībā), nav tiesību uz minētā valsts pabalsta saņemšanu (valsts pabalsts tiek izmaksāts ar mērķi mazināt straujās inflācijas, energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenu kāpuma ietekmi, un, tā kā institūcijā esošās personas atrodas pilnā vai daļējā valsts apgādībā un viņām šādi izdevumi nav jāsedz, tad šīm personām nav arī tiesību uz tā saņemšanu).

Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts valsts pabalsts, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.


[1] Līdz 30 dienām.

[2] Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktu regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un viņa uzturēšanos tajā pilnībā vai daļēji apmaksā valsts.