attēls

Pirmdien, 1. aprīlī, aprit gads, kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tas nosaka īpašu – sociālā uzņēmuma statusu komersantiem, kas savai darbībai izvirza sociālus mērķus. Likums definē sociālā uzņēmuma jēdzienu, statusa iegūšanas procedūras, sociālo uzņēmumu reģistrēšanas un uzraudzības kārtību un atbildīgās institūcijas, kā arī priekšrocības un atvieglojumus sociālajiem uzņēmumiem.

Likuma darbības pirmā gada laikā Labklājības ministrija (LM), kura ir atbildīga par likuma īstenošanu, ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 49 komersantiem, kas darbojas dažādās sociālās uzņēmējdarbības jomās. Populārākā ir darba integrācija, kurā darbojas 41 procents no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu - invalīdus, cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekus, trūcīgos iedzīvotājus, bijušos ieslodzītos un citas personas. Darba integrācijas sociālie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, piemēram, ēdināšanā, šūšanas un citās ražošanas nozarēs.

Citi sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēku grupām, kuras sastopas ar sociālām problēmām. Šāda nozare ir, piemēram, sociālie pakalpojumi pensijas vecuma cilvēkiem, kurus citi nesniedz vai sniedz nepietiekamā apjomā pensijas vecuma cilvēkiem. Vēl viena sociālās uzņēmējdarbības nozare ir izglītība – skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas izglītības metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos skolēniem ar īpašām vajadzībām, kā arī skolēniem, kurus dažādu iemeslu dēļ pārējie skolēni “izstumj”. Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

Jāņem vērā, ka sociālajiem uzņēmumiem dzīve ir grūtāka, nekā parastajā biznesā. Jebkuras darbības, sniedzot palīdzību dažādām iedzīvotāju grupām, apgrūtina sociālo uzņēmumu konkurenci ar parastiem komersantiem. Lai sociālajiem uzņēmumiem ļautu labāk iekļauties savā biznesa nišā, LM sadarbībā ar Altum tiem sniedz finanšu atbalstu grantu veidā. Nosacījums granta saņemšanai ir biznesa plāns, kas apliecina uzņēmuma spēju darboties ne tikai granta saņemšanas periodā, bet arī pēc tā beigām. No 49 reģistrētajiem sociālajiem uzņēmumiem grantus jau ir saņēmuši 8 uzņēmumi, katrs vidēji 50 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības finansēšana Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros tika uzsākta jau pirms likuma stāšanās spēkā, un šī pilotprojekta ietvaros Altum grantus ir saņēmuši 27 sociālie uzņēmēji (pilotprojektā varēja piedalīties arī NVO) par kopējo summu, kas pārsniedz 2 miljonus eiro.

Lai atvieglotu biznesa plānu sagatavošanu, Labklājības ministrija plāno otrajā pusgadā uzsākt konsultāciju sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem. Katrs uzņēmums varēs saņemt konsultācijas par nepieciešamajām tēmām (sociālā uzņēmējdarbība, finanses, mārketings, grāmatvedība un nodokļi), kas palīdzēs pilnveidot uzņēmuma biznesu un sagatavot kvalitatīvu biznesa plānu iesniegšanai Altum. 

Labklājības ministrija uzskata, ka Sociālā uzņēmuma likums ir ielicis stabilus pamatus pagaidām vēl jaunā sociālās uzņēmējdarbības sektora attīstībai, un jau drīzumā zīmols “sociālais uzņēmums” būs sabiedrībai nozīmīga un respektabla biznesa apliecinājums. 

 

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv