Piektdien, 9. oktobrī, Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kuru vadīja Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts kancelejas un Veselības ministrijas pārstāvji prezentēja datus par ārējiem nāves cēloņiem valstī, to ietekmi uz sabiedrību kopumā, valsts demogrāfisko attīstību un tautsaimniecību. Ārējie nāves cēloņi vidēji Latvijā prasa apmēram 1400 cilvēku dzīvības gadā, no kuriem aptuveni 900 ir darbspējas vecumā, un rada 24% no visiem potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem…
Piektdien, 9. oktobrī, Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kuru vadīja Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts kancelejas un Veselības ministrijas pārstāvji prezentēja datus par ārējiem nāves cēloņiem valstī, to ietekmi uz sabiedrību kopumā, valsts demogrāfisko attīstību un tautsaimniecību. Ārējie nāves cēloņi vidēji Latvijā prasa apmēram 1400 cilvēku dzīvības gadā, no kuriem aptuveni 900 ir darbspējas vecumā, un rada 24% no visiem potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem līdz 64 gadu vecumam. Biežākie ārējie nāves cēloņi ir transporta negadījumi, kritieni, noslīkšana, saindēšanās, vardarbība, nosalšana, ugunsgrēki un pašnāvības. 2025.gadā bija 240 pašnāvības, 234 letālu kritienu gadījumi, 171 saindēšanās ar alkoholu un…
