Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi

Sociālo pakalpojumu veidus, pakalpojumu sniegšanas principus un saņemšanas kārtību Latvijā regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums -https://www.lm.gov.lv/lv/latvijas-tiesibu-akti-5 (turpmāk – Likums). Likums nosaka atbildības sadalījumu starp valsti un pašvaldībām iedzīvotāju nodrošināšanā ar sociālajiem pakalpojumiem. 

Valsts finansē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus: 

  • pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (ar 1. un 2. grupas invaliditāti), kurām funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un aprūpes līmeņa dēļ nepieciešams saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
  • bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē;
  • bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz 18 gadiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē;
  • bāreņiem vecumā līdz diviem gadiem — uz laiku, līdz tiek uzsākta aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet kopumā ne ilgāk kā sešus mēnešus, šajā periodā neieskaitot bērna adopcijas procesu, ja tas uzsākts pirmo sešu mēnešu laikā kopš bērna ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
  • bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem — uz laiku, līdz bērns atgriežas ģimenē vai tiek uzsākta viņa aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet kopumā ne ilgāk kā sešus mēnešus, šajā periodā neieskaitot bērna adopcijas procesu, ja tas uzsākts pirmo sešu mēnešu laikā kopš bērna ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Valsts finansētu pakalpojumu sniegšana primāri tiek organizēta valsts dibinātās institūcijās un līgumslēdzējās iestādēs, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums - ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (ar 1. un 2. invaliditātes grupu), un, tikai tad, ja vietu skaits minētajās iestādēs ir nepietiekams, publiskā iepirkuma kārtībā tiek slēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (valsts, pašvaldību vai privātpersonu dibinātiem).

Savukārt pašvaldības saskaņā ar Likuma 9.panta pirmo daļu nodrošina iespēju saņemt personas vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus tām personām, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā ir deklarējušas savu dzīvesvietu, t.sk. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.
Tiesības saņemt pašvaldību finansētus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ir:

  • bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem (no 2 līdz 18 gadu vecumam), ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa;
  • bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;
  • pensijas vecuma personām un personām ar funkcionāliem traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vai viņas likumiskais pārstāvis (ja pakalpojums nepieciešams bērnam) vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk - sociālais dienests) un iesniedz:

  • iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
  • dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;
  • ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību.              Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā;
  • psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa noteikumu Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” n sociālās palīdzības likums -https://www.lm.gov.lv/lv/latvijas-tiesibu-akti-5 1. pielikums) (attiecināms tikai uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja tās vēlas saņemt īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā);
  • citus dokumentus atbilstoši attiecīgā sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības veidam.

Pašvaldības sociālais dienests 10 darbdienu laikā izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni, ja persona ir pieprasījusi sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
(saskaņā ar Likumā noteikto,  sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista atzinumu, t.sk. sociālā darba speciālists izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni, ja persona ir pieprasījusi sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā) un informē par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

Saskaņā ar Likuma 20. panta trešajā daļā noteikto ir šādi aprūpes līmeņi:                             
1) 1. aprūpes līmenis — personas fiziskās vai garīgās spējas ir mēreni ierobežotas. Persona spēj un prot veikt pašaprūpi atbilstoši savām vajadzībām un savam veselības stāvoklim; nepieciešams minimāls personāla atbalsts noteiktu stundu skaitu nedēļā. Sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzējs nodrošina ārstniecības personas noteikto klienta uzraudzību;
2) 2. aprūpes līmenis — personas fiziskās vai garīgās spējas ir mēreni vai smagi ierobežotas. Persona spēj un prot veikt pašaprūpi atbilstoši savām vajadzībām un savam veselības stāvoklim, bet ir iespējama spēju vai prasmju pazemināšanās; nepieciešams neliels personāla atbalsts ikdienā. Sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzējs nodrošina ārstniecības personas noteikto klienta uzraudzību un novēro funkcionālo traucējumu izmaiņas;
3) 3. aprūpes līmenis — personas fiziskās vai garīgās spējas ir smagi ierobežotas. Personas spēja veikt noteiktas pašaprūpes darbības ir traucēta; nepieciešams regulārs personāla atbalsts ikdienā. Sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzējs nodrošina ārstniecības personas noteikto klienta uzraudzību un novēro funkcionālo traucējumu izmaiņas;
4) 4. aprūpes līmenis — personas fiziskās vai garīgās spējas ir ļoti smagi ierobežotas, izteikta pašaprūpes spēju nepietiekamība, persona pilnībā aprūpējama un uzraugāma visu diennakti. Sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzējs nodrošina ārstniecības personas noteikto klienta uzraudzību un novēro funkcionālo traucējumu izmaiņas.

Atbilstoši sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībai (Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa noteikumu Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” - https://www.lm.gov.lv/lv/latvijas-tiesibu-akti-5 , vadoties no personas vajadzību izvērtēšanas rezultātiem un noteiktā aprūpes līmeņa piešķir šādus sociālās aprūpes pakalpojumus: 

  • Personai, kurai noteikts 1. vai 2. aprūpes līmenis - pansijas, dienas aprūpes centra, aprūpes mājās, tai skaitā „drošības pogas” pakalpojumu, grupu mājas (dzīvokļa) vai citu sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, kas atbilst personas ar funkcionāliem traucējumiem speciālajām vajadzībām, ja personai ir noteikts kāds (jebkurš) no aprūpes līmeņiem;
  • Personai, kurai noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis - pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;
  • Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums nepieciešams bērnam – sociālos pakalpojumus atbilstoši bērna vajadzībām saskaņā ar sociālā darbinieka un citu piesaistīto speciālistu veiktu bērna individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nevērtējot aprūpes līmeni.

Ja persona pieprasa valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tai skaitā ārstniecības iestādēs, kas sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, par ko informē pakalpojuma pieprasītāju. Sociālais dienests mēneša laikā iesniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (http://www.siva.gov.lv/socialie-pakalpojumi.html) dokumentus, kuri 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par piešķirt sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai personas dzīvesvietai tuvākajā ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā vai personas iesniegumā norādītajā institūcijā vai par atteikumu sniegt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomu regulējošos normatīvajos aktos minētās prasības.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem ir iespēja uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus institūcijas. Šādu pārejas posmu nodrošina valsts sociālo aprūpes centru veidotas 5 Pusceļa mājas, kur sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pusceļa mājās cilvēkiem tiek mācītas patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas kā ēdiena gatavošana, telpu uzkopšana, apģērbu, apavu kopšana un sadzīves tehnikas lietošana, darba iemaņu apguve un darba iespējas, naudas līdzekļu plānošana un iepirkšanās prasmes - lietas, par kurām cilvēkam pašam nebija jāgādā, dzīvojot sociālās aprūpes institūcijā. Pusceļa mājā strādā sociālais darbinieks, sociālie aprūpētāji, dzīves prasmju apmācību programmās darbojas psihologs, sociālie rehabilitētāji, ergoterapeits, ārsta palīgs un citi speciālisti Ja cilvēkam sociālās rehabilitācijas posms pusceļa mājā ir bijis veiksmīgs un ilgstošas aprūpes pakalpojums vairs nav nepieciešams, cilvēkam ir iespēja  pāriet uz grupu māju (dzīvokli) vai arī patstāvīgā dzīvē. Šobrīd Latvijā darbojas 10 grupu mājas (dzīvokļi). Institūcijām ir izstrādātas Vadlīnijas sociālā rehabilitācijas pakalpojuma organizēšanai pusceļa mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem - https://www.lm.gov.lv/lv/media/8566/download

Samaksa par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem
Saskaņā ar Likuma 8. pantu un 13. ¹pantu, atbilstoši  Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas vispārīgie principi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.275) noteiktajai kārtībai, klientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ne vairāk kā 85 procentu apmērā no valsts pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), izdienas pensijas, speciālās valsts pensijas, pensijas atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kaitējuma atlīdzības, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un maksājuma atbilstoši mūža pensijas apdrošināšanas uzkrātās fondētās pensijas kapitālam,  vai pabalsta mirušā pensijas saņēmēja laulātajam izmaksājamās summas.  Savukārt, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta MK noteikumu Nr.275 noteiktajā kārtībā.   

                            
MK noteikumu Nr.275 5.punkts paredz, ka, samaksa par pakalpojumu tiek veikta, ievērojot šādas prasības:

5.1. pēc pakalpojuma samaksas (izņemot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – ilgstošas aprūpes institūcija) sniegto pakalpojumu) klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu;
5.2. ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par šo noteikumu 5.1.apakšpunktā noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klients maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks;
5.3. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:
5.3.1. par vienas personas ģimeni – 1,0;
5.3.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5;
5.4. ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek tās rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

Trūcīgas personas no samaksas par aprūpes pakalpojumiem ir atbrīvotas.

Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos.

Prasības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām

Saskaņā ar Likuma 17.panta pirmo daļu: sociālos pakalpojumus Likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”  (turpmāk – MK noteikumi Nr..338) -   https://www.lm.gov.lv/lv/latvijas-tiesibu-akti-5  noteiktajām prasībām un ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā  - https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-pakalpojumu-sniedzeju-registrs-0

Statistiskos datus par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijā iesakām meklēt Labklājības ministrijas mājas lapā (index.php?option=com_content&view=article&id=82777).

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa, pensijas vecuma personām un invalīdiem ar redzes vai fiziska rakstura traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu, kā arī bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis neapdraud apkārtējos, ja nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes centrā vai grupu mājā (dzīvoklī) noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.338 ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija nodrošina:

  • diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu atbilstoši nepieciešamībai;
  • kvalitatīvu klienta vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;
  • palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;
  • kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu; 
  • prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;
  • dzimumam, augumam, gadalaikam un individuālajām vajadzībām piemērotu apģērbu un apavus individuālai lietošanai;
  • istabas aprīkojuma un iekārtojuma atbilstību klienta vecumam un funkcionālajam stāvoklim;
  • mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus), higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;
  • nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un sedz klienta līdzmaksājumu, ja nepieciešams. Tehniskos palīglīdzekļus, ko var izmantot vairāki klienti vai ar kuriem tiek aprīkotas koplietošanas, sadzīves vai nodarbību telpas, pilngadīgo aprūpes institūcija iegādājas par pilngadīgo aprūpes institūcijas budžeta līdzekļiem.
  • reģistrāciju pie ģimenes ārsta, kā arī atbalstu ārstniecības personas nozīmētā ārstēšanās plāna izpildē;
  • brīvā laika aktivitātes un relaksējošās nodarbības, kā arī pastaigas svaigā gaisā;
  • klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;
  • sociālā darba speciālistu konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;
  • darba prasmju saglabāšanu, atjaunošanu vai apgūšanu personām darbspējas vecumā;
  • sociālo pakalpojumu satura un apjoma plānošanu un nodrošināšanu atbilstoši klienta vajadzībām;
  • skaidrojumu par klientam sniedzamā sociālā pakalpojuma mērķiem, apjomu un saņemšanas regularitāti, nepieciešamajām izmaiņām, mainoties klienta funkcionālajam stāvoklim vai citiem apstākļiem;
  • klienta ģimenes vai mājsaimniecības locekļu iesaistīšanu sociālā pakalpojuma sniegšanas procesā, ja tas ir nepieciešams, izņemot gadījumus, ja tas nav klienta interesēs;
  • ar klientu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam un fizisko personu datu aizsardzības prasībām;
  • klienta privātās dzīves neaizskaramības ievērošanu, u.c. prasības.

Vienlaikus, minētajām institūcijām ir jānodrošina klienta privātās dzīves neaizskaramība un ar klientu saistītās informācijas iegūšana, lietošana un glabāšana atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam.

Valsts finansēto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji:

LM pakļautībā esošie valsts sociālās aprūpes centri:

VSAC "Rīga" [http://www.vsacriga.gov.lv/],

VSAC "Zemgale" [http://www.vsaczemgale.gov.lv/],

VSAC "Kurzeme" [http://www.vsac-kurzeme.lv/],

VSAC "Latgale" [http://www.vsaclatgale.gov.lv/],